8.Izdzīvot un turpināt. Izrāde jau pēc 31 dienas.

 

Bija izvēlēti dejotāji, bija plānota filma, bija man komanda, bet tā nebija īstā. 

Filma, mākslinieka aizņemtības dēļ, netika uztaisīta. Bija mums viena filmēšana, bija make-up, bija dejotāja, bet nekā… Sākumā pārdzīvoju, bet tad jau kārtējo reizi sapratu, ka “Viss notiek tā kā tam ir jānotiek”. Man ir tāda sajūta, ka izrāde “Sirds” ir dzīvs organisms, kas pati pieņem lēmumus, ko vajag un, ko nē un es esmu kā darbarīks izrādes rokās. Es varu pati plānot, sadomāt, darīt, bet, ja šī izrādes būtne to neuzskatīs kā vajadzību, tā nojauks man manas ilūzijas un plānu. Es esmu darbarīks jeb izrādes draugs un kopā ar izrādes būtni veidojam viņu (jā viņu) tādu, kāda tā grib parādīties skatītājam.

Kas par šo laiku noticis?

  • Uzradās man baletdejotāja, kuru integrējām izrādē, BET, notika pārpratums un dejotāja pieņēma uz izrādes laiku citu darba piedāvājumus. Neizdevās.
  • Meklēju aktīvi vīriešu dejotājus, BET neizdevās – uzrunāju vairākus, laikam izrādei nebija pa prātam. Neizdevās.
  • Palūdzu zīmi, lai iedot kādu vīriešu kārtas dejotāju, un tieši pēc pus h uzskrēju virsū savas studijas “SPOTLIGHT DANCE” laikmetīgās dejas pasniedzējam, un izdevās. Izrādei viņš patīk. 
  • Meklēju naudu projektoriem – izdevās dabūt palīdzību 500eur apmērā. Vajag vairākus tk, bet vismaz grūdiens. Daļēji izdevās. Ne līdz galam. 
  • No projekta “atleca” meitenes. Izrādes enerģija mainās, viņa atmet cilvēkus – tāda spītniece man viņa ir :D. Uztaisīju atlasi. ES IZDOMĀJU, ka gribu dejotājus dažādos vecumos arī ar iesācēju pieredzi, jo sirds taču ir visiem, nevis tikai cilvēkiem, kas dejo… Atlasīju. Atkrita gandrīz visas iesācējas 30+, palika viena. Neizdevās ideju realizēt. Izrādei nebija tas nebija pa prātam, bet palika viena dāma, kas ir superīga! Varbūt šādai domai vajadzēja būt, lai šī dāma atrastos un viņu iedrošinātu pieteikties atlasei. Runājām ar viņu, teica, ka citādāk nebūtu nākusi. Izdevās tā, kā izrādei gribējās. 
  • Tika uzrunāti 35 uzņēmumi kā potenciālie sponsori – visi attieca. Neizdevās. Bet vēljoprojām man ir LMT.
  • Mūzikas struggle. DJ ik pa laikam pazūd. Stress. Vēl nav izdevies mūzikas miksu pabeigt.
  • No visām “atkritušajām” meitenēm sapratu, ka gribu vēl vienu. Studijas baleta pasniedzēja izrādīja iniciatīvu, viņa dejos. Izdevās. 
  • Meklēju visu šo laiku vietu, kur izrādei būt. Palūdzu zīmi, atnāca IG story burtiski 10min laikā. Sakrāmējos, aizbraucu, sajutu, noskaidroju, kas ir pārvaldnieks, sazvanījos, uzrakstīju, saņēmu ziņu – lika pagaidīt. Atgādināju, saņēmu ziņu, uzrakstīju vēlreiz, gaidu atbildi. GRIBU! Vietiņa noteikti izmaksā daudz vairāk kā man būtu izdevīgi, bet, esot šajā vietā uzreiz redzēju izrādi, redzēju, ka viņai tur ir jānotiek. Gaidu tāmi, skatīšos vai varēšu to pavilkt, ceru, ka slēgšu līgumu un izsludināšu notikumu vietiņu pavisam drīz. Izdevās atrast.
  • Meditēju, lai uzrakstītu šīs izrādes radības vēstījumu. Mācījos, gāju uz  nodarbībām – palīdz. Beidzot piesēdos pie lapas (patīk rakstīt man manā blociņā ar pļavas puķēm virsū un parastu, bet labi rakstāmu pildspalvu, nevis uz PC) un pirksti paši sāka vilkt kopā vārdus un teikumus. Izdevās.

Emocijas iet kā pa viļņiem – augšā un lejā. Vienu dienu liekas, ka viss būs labi, nākamajā dienā liekas, ka viss slikti, viss sūds – jāatceļ izrādi un jābāž galvu zem segas. Līst ārā ir pārāk bīstami. 

Veidot horeogrāfiju dažkārt ir  viegli, bet dažkārt Tu sev tik ļoti nepatīc, ka visas idejas liekas stulbas un nekam nederīgas. Paldies Dievam, man ir saprotoši dejotāji un apkārtējie cilvēki, kas nerada uz mani spiedienu. Ne mājās, ne darbā. Spiedienu radu tikai es, mans Ego, ka visam jābūt perfekti, ka visam jābūt wow, bet tā izrādes radībai nepatīk sevi veidot. To es zinu. Viņa grib plūdumu, īstumu. Cenšos saprast impulsus, kas man liek radīt konkrēto kustību, zīmējumu vai darbību un tad uznāk tas vieglais radīšanas vilnis  Un, tad jau ir vienalga, ko padomās pārējie, jo es zinu un jūtu, kādēļ tieši tā notiek uz skatuves… vismaz uz to brīdi ir vienalga, izrādes dienā tā diez vai būs 😀 , nedzīvošu te ilūzijās 😀

Tagad nav šaubu, ka tas ir kopprojekts – mans un izrādes “Sirds” būtnes kopprojekts. 

Izrādes cena. Visgrūtākais lēmums izrādes tapšanā.

Gribas, lai var atļauties visi, gribas, lai cilvēki nenobīstas no cenas, gribas, lai neizskatos iedomīga, gribas būt “labai”, pieticīgai, saprātīgai, sazemētai, jo, ko gan es – Linda Lejiņa-Grebina savā pirmajā izrādē gribu? Būsim reāli: neesmu populāra, man nav ne brends uzkačāts sociālajos tīklos, ne  arī studija ir uzkačāta ar daudziem sekotājiem. Un tagad es likšu biļetes cenu 40eur? Attopies, Linda, vai ne? Man iedragāja arī kāds čats no tuvas paziņas, kas apgalvo, ka esmu pilnīgi kukū, jo pa lielam jau neesmu nekas. Šāda biļetes cena ir popgrupu koncertiem, nevis dejas izrādēm, kas piedevām ir mūsdienīga, nevis augstās mākslas žanrā. Bija grūti tik šim visam pāri, BET…

Ja lieku 20eur par biļeti – parēķināsim…viegla matemātika:

20×200 (ja ir 200 skatītāji) = 4000eur 

20×300=6000eur

20×400=8000eur

Izdevumi:

Skatuve, skaņa, gaismas: +- 6000eur(ceru, ka tādā ciparā iekļautos)

Projekcija u.c: bija plānotie padsmiti tk, samazināsim šo ciparu uz 3000eur

Dejotāju honorāri: 1500eur

+ ne līdz galam precizētas izmakasas

Aula procents par biļetēm (atkarīgs kāds būs pieprasījums)

DJ miskēšana

Skaņas ieraksts tekstam

Mārketings

Solu īre

Vieta

Autortiesības

Apdrošināšana 

Tērpi un dejotāju izskats

Drukas materiāli (programmiņas)

+ vēl

Tad faktiski sanāktu tā, ka es dzīvotu parādos tupmāko gadu. Ja sākumā tas likās ok, tad vēlāk vairs nē. Daudzi cilvēki mani ir atbalstījuši un iedrošinājuši, ka es drīkstu noteikt lielāku izrādes un savu vērtību. Paldies Jums (Jūs jau zināt, kas esat). Jā, cena ir augsta priekš dejas izrādes, bet kā jau minēju, man gribas gaismas, labu skaņu, projekcijas. Man gribas šo radību parādīt tā, kā viņa ir visu šo laiku nākusi ārā. Ja es dzīvotu parādos tupamāko gadu/gadus, vai es vēl taisītu izrādes? Diez vai, jo man vienkārši nepietiktu naudas. Un, visticamāk, tāpat es ar ieejas maksām nenosegšu visu, bet vismaz lielāko daļu.

Atnāks tie, kam šis Sirds vēstījums norezonēs. Atnāks tie, kam vajadzēs. Atnāks tie, kas novērtē šo ieguldījumu. Atnāks tie, kam jāatnāk. 

Lai top!

Lai Sirds būtne dzīvo!

Es viņu jūtu.

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina

Read more...

6.Izrāde “SIRDS” pārtop par projektu “SIRDS”

Kā man iet ar izrādi?

Gads riņķī, bet reāli esam strādājušas vien dažus mēnešus. Pēc pirmā COVID posma es izsvītroju vecās horeogrāfijas un sākām ar jauno sezonu – septembri strādāt pie jauna scenāriju. Sapratu, ka var labāk! Bet pēc 6 nedēļām sākās izolācija.

Ir jauns laiks, ir jauns posms un nevajaga pieķerties vecām idejām! Es zinu, ka GRIBU izrādi, bet skatīsimies realitātei acīs – nav nekādas garantijas kad tā varētu notikt, bet visticamāk tā varētu būt āra izrāde vasarā. Iekštelpās veidot izrādi tagad ir tuvu nereālam, jo, ja tiek ievēroti 2m ierobežojums skatītāju atstarpēs, tad privātu izrādi nevar uztaisīt ar skaistām gaismām, projekcijām. Tad ir jāsamazina tāmi līdz minimumam. No vienas puses tas ir ok – jo man ir doma ar ko vēlos uzrunāt skatītājus, man ir nolūks un, pa lielam tas ir svarīgākais, nevis gaisma vai projekcija. Mēs vēlamies pateikt, ka mūsu ķermenis ir brīnums, mūsu SIRDS ir brīnums, tā ir tik sarežģīta un iedvesmojoša! Sinds spēj domāt, tā reāli SPĒJ DOMĀT! Mēs esam unikāli un mums ir dota šī dzīve, lai to izdzīvotu TĀ KĀ VĒLAMIES, mums NAV dots tik daudz laika, lai mēs to nenovērtētu (arī covid izolācijas posmu). Es vēlos dzīvot caur SIRDI, caur prieku, caur mīlestību.

Patiesību sakot, es kādu laiku dzīvoju ilūzijās. Ilūzijās, ka izrāde varētu notikt telpās, pašai tagad mazs smaidiņš to rakstot, tā tiešām ir ilūzija 🙂 Biju izlēmusi samazināt visas pozīcijas uz minimālo, lai varētu skatītājus sēdināt ar 2m atstarpi un par biļetēm būtu jāmaksā + – 24eur, bet tas arī būtu tikai tad, ja meitenes dejo 2x dienā! Lai vai kā novembrī domāju, ka izrādi izrāde notiks martā, pēc tam jau aprīlī 😀 bet, kā redziet, biļešu tirdzniecība nav….bet kas par lietu? Tūliņ pastāstīšu…

Liktenīga saruna, liktenīgs zvans  ar Mārtiņu Dāboliņu. Projekcijas mākslinieku ar kuru ļoti ļoti vēlējos sastrādāties izrādes saistībā. Šīs sarunas plāns bija atteikt Mārtiņam, jo man ir jāsamazina tāme, atteikties no pievienotās vērtības un krutajiem projektoriem. Iztikt ar studentu, kas būtu pietiekami labs un vienu, nevis trīs projektoriem. Jānolaižas uz zemes un jāsāk rīkoties atbilstoši situācijai. BET… Mārtiņš man izskaloja smadzenes, viņš teica “Linda, tu dari nepareizi” un piedāvāja kopā taisīt īsfilmu – izrādes “SIRDS” saīsinājumu ar grafikas palīdzību. Mans darbs ir rūpēties par ideju, scenāriju, horeogrāfiju, meitenēm un viņu izskatu, bet viņa darbības lauks ir filmēt, montēt, veidot grafiku. Šī īsfilma tiks rādīta vimeo, plāns ir to prezentēt uz pavasara beigām. Sākotnēji biju apmulsusi un nesaprašanā – es neesmu filmu režisors, nekad neesmu veidojusi neko šādu, bet no otras puses tā ir tā pati izrāde tikai samazinātā formātā un Jaunajam laikam atbilstošā formātā! Nu ritīgi forši!! 

Tā, kā draugi mīļie, ko es tagad daru? 

-Rakstu scenāriju dejas izrādes īsfilmai. IET grūti! Grūtāk kā sākumā likās būs. Ja ir kādi padomi, šaujiet tik vaļā! 

Par izrādi, kā fizisko pasākumu – tā 100% notiks, iespējams ārā

Tagad ir aktuāli strādāt pie īsfilmas scenārija, to iedzīvināt, jo ne jau viss, kas der skatuvei der kamerai! 

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina 

Read more...

5.DEJAS IZRĀDE “SIRDS” IR NOTIKUSI

Man, Mums, Jums rodas idejas, bet no kurienes? Par to esmu domājusi ļoti bieži, īpaši gadījumos, ka liekas, ka esi ko jaunu un foršu izdomājis…bet TAD tajā pašā laikā kāds cits šo ideju realizē. Un tādēļ mēdz teikt, idejas ir gaisā – ir cilvēki, kas tās uztver, un ir arī cilvēki, kas uztver un realizē.
Un te nu es Jums stāstu, ka pirms divarpus gadiem radās ideja par dejas izrādi “SIRDS”, lai kopā ar skatītājiem to pētītu un iztirzātu gan no fizioloģiskā, gan no dvēseliskā aspekta. Un, protams, šī ideja, kā izrādās arī ir bijusi “gaisā”. Pirms diviem gadiem, 2018. Gada jūlijā, studija “DK Theater” ar horeogrāfi Darinu Kudlajevu Maskavas namā uzstājās ar dejas izrādi “SIRDS”. Viņi negaidīja, viņi uzreiz darīja.
Kas notiks ar manu sirds projektu? Notiks! Protams, mani pārņēma šoks, kas mani mīļi pavadīja 2-3 dienas, jo kā var būt tā, ka pat logo ir gandrīz vienāds? Skaidrs ir tas, ka “SIRDS” nosaukums izrādei nav nekas baigi oriģināls, patiesībā pat klišejisks, par to arī rakstīiju kādā no blogiem, ka pieņemu šo vienkāršo, kas manā skatījumā, priekš šī projekta, ir nepieciešamā minimālisma deva nosaukumā. Ko tad darīt tālāk? Vai es būtu taisījusi izrādi, tieši šādu, kāda tā top, ja es zinātu, ka kaut kas tāds, līdzīgs ir bijis? Es nevaru teikt 100%, bet zinot sevi, visticamāk, ka nē…Skolās māca, ka pirms taisīt ko jaunu, pārbaudīt vai kaut kas līdzīgs ir bijis, bet, ja es to darītu, tad nebūtu šī piedzīvojuma un mana topošā izrāde. Šoreiz jāteic, ka ļoti labi, ka šī informācija ir nākusi klajā tagad, nevis agrāk jo iesākto turpināšu un pieņemšu jau šo notikušo DK Theatre izrādi.
Kā jau minēju iepriekš, man ļoti grūti ir saņemties un zvanīt – runāt par sarežģījumiem, vai lūgumiem. To esmu atrisinājusi pieaicinot Lindu Tēci kā producenti, bet šoreiz Linda man nevar palīdzēt, man pašai ir jāzvana Darinai un jāstāsta, kāds man ir plāns par dejas izrādi “SIRDS”. Jā, varu jau nezvanīt, jo, portams, divi dažādi cilvēki, studijas, prāti nevar uztaisīt vienādu izrādi, bet līdzība ir pamanāma. Un negribās sajūtu, ka esmu kādam kaut ko nozagusi, negribas arī citiem (DK Theater un Darinai) dot dusmas un niknumu, ka tiek špikotas idejas un nav pasaulē taisnības :D, tad nu mīļā, sava, miera labā es zvanīju Darinai.
Telefona zvans notika otrdienā, ap 15.30, jo vienkārši nevarēju visu dienu saņemties, atkal jau pēkšņi visu dienu vajadzēja kārtot studijas soc.tīklus, taisīt pusdienas u.t.t Bet beigās saņēmos, pēc 4. Signāla gribēju likt jau nost, jo kā, lai maigi cilvēkam pasaka, ka Tu veidosi izrādi kāda VIŅAM ir bijusi. Un ko man vispār teikt? Lūgt atļauju? Nu ne īsti, jo esmu jau pieņēmusi lēmumu turpināt visu kā iesākts. Attaisnoties? Bet par ko? Un …VIŅA pacēla!
Uzreiz telefonsarunā ķēros vērsim pie ragiem, stādījos priekšā un sāku stāstīt, ka ir noticis, kas maģisks, ka jau divus gadus man ir ideja par “SIRDI”, ko beidzot esmu sākusi realizēt, bet te pēkšni atklājies šis pārsteigums par jau pirms diviem gadiem notikušo izrādi. Runāju diezgan mierīgi, bet iekšā auksti/ karsti viļņi, vibrējošs ķermenis, jo no šīs telefonsarunas atkarīgs, vai būs konfilkts vai būs miers… IR miers! Darina, bija super jauka, saprotoša un asprātīga! Uz manu saraustīto ievadu, viņa atbildēja “Tas tak bija sen! Kadēļ jūs man to visu stāstāt? 😀 “ Atbildēju, ka vēlos informēt, ka būs šāda izrāde personiski…brīdināt, lai nav pārsteigums. Darina bija šokā, ka esmu piezvanījusi un par šo projektu personiski pastāstījusi, jo viņa nekad nav dzirdējusi, ka kāds tā darot, …man tas likās tik ļoti pašsaprotami! Lai vai kā, telefonsaruna manu sirdi sildīja un silda. Ļoti jauka un saprotoša komunikācija! Noslēdzām savas “pārrunas” ar norunu, ka uzlūgšu Darinu FB draugos, lai turpmāk varam sekot līdzi viena otras idejām un aktivitātēm, jo acīmredzot viens no ideju kanāliem mums ir vienots.

P.S Darinu ielūdzu uz izrādi, kad sāksies biļešu tirdzniecība, viņa saņems 2 ielūgumus uz manu versiju par izrādi “SIRDS”

Lai slavēta sapratne un cieņa vienam pret otru, pret savām un citu idejām, un to realizācijām!!

Pēdējā laikā arvien vairāk redzu kā oraganizācijas, studijas, cilvēkus kas ziņo, ka tiek špikots. Dažreiz pavismaz noteikti, pat zinu precīzus piemērus! Bet vai varētu būt, ka idejas ir gaisā? Ja visi esam vienā laikā un telpā… ja mūs ietekmē vienādas problēmas, vai nevarētu rasties arī vienādas idejas?

Vēlējums: Cienam viens otru

Paldies Darinai Kudlajevai par necerēti jauko sarunu!

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina

Read more...

4. Nauda, tāme un sponsorings

Vienmēr cilvēcē bijušas jaunas un kvalitatīvas idejas, bet, lai tās realizētu bieži vajaga lielus finansiālos līdzekļus. Un ko nu? Gribas jau visu to labāko, bet vislabākais arī vislabāk maksā, bet, ko tad darīt? Atteikties no saviem standartiem un idejām vai strādāt tā, lai Tavas idejas realizējas?

Jūs noteikti jau esat sapratuši, kāds ir mans lēmums – strādāt! Pirmais kucēns nav jāslīcina, tā teikt!

Atzīšos pastāv neliela depresija, kad nonāc pie skaitļiem. Ir ļoti patīkami, ja kāds no iesaistītajiem novērtē ideju par “SIRDI” un nomet zemāku ciparu, jo uzskata, ka tas ir unikāls projekts! Man paveicies ar iesaitītajiem cilvēkiem, jo manus nervus saudzē daudzi! Bet neskatoties uz to izrādes tāme ir pielīdzināma debesskrāpim, jo nu…gribas jau forši, gribas, lai prieks, gribas, lai ir tā vērts, bet te atkal filosofisks jautājums – bet, kam to visu vajaga – man vai potenciāliem skatītājiem? Vai skatītājs spēs novērtēt to, ka, piemēram, projekcijas būšu paņēmusi uz 12k nevis uz 2k. Vai man vajag tērēt naudu katrā pozīcijā uz maksimumu? Vai to maz kāds novērtēs? Jo taču galvenā doma ir SIRDS! Bet tajā pašā laikā, cik mums LV ir tādas izrādes un pasākumi, kur var just – jā, šeit autors nav taupījis ne sevi, ne maciņu…Man, galvenokārt, vienkārši gribas LABI! Lai apmeklētājiem kaut, kas aizķeras, lai apmeklētājus varu iedvesmot, lai  to savu SIRDI mēs sajūtam līdz kaulam, lai apstājas laiks un ir stundu garš mirklis burvībai! Gribu maģiju! Bet maģija var būt arī vienkāršībā…bet varbūt vienkāršība jau ir redzēta…un gribas kaut ko citu…kaut ko sarežģītāku.

STEP 1 -SAPRAST UN APJĒGT

Nākamais posms – ja mana izrāde izmaksā tik cik maksā, kādu man likt biļetes cenu. Skatīsimies patiesībai acīs –  es neesmu Agris Daņiļēvičs vai Dziesmu un Dejas svētki, kur cilvēki skrien pirkt biļetes un stāv rindās biļešu kasēs. Esmu jaunā horeogrāfe un šī ir mana pirmā izrāde dzīvē. Man nav fanu pulks, bet nevaru arī likt biļeti par tik zemu cenu, ka beigās dzīvoju uz ielas, jo man jāapmaksā skatuves izdevumi 

Mans plāns: Mēģināt potenciālajiem skatītājiem jau iepriekš parādīt, ka šī nav amatieru izrāde skolas grupā. Mans mērķis ir jau laicīgi iedot to īsto domu, ka biļešu naudiņa tik tiešām tiek ieguldīta izrādē, gaismās, skaņās, dj, gaismotājā, foto, video un noteikti arī dejotāju honorāros.

Ja rodas jautājums – kur tagad es rodu naudu, jo izrādes izdevumi jau ir sākušies! Atbilde ir vienkārša – no sava maciņa. Man nepalīdz no malas, nav man tēta mantojuma vai kaut kas tamlīdzīgs. Es gluži vienkārši cenšos netērēt lieki un ieguldīt naudu tur, kur to vēlos ieguldīt – izrādē. 

STEP 2 – NOTEIKT CENU

Investīcija par biļeti: Tā… te arī ir 2 scenāriji.

1) Nedaudz virs 30eur, ja es nedabūšu iecerēto naudu no sponsoriem

2) Zem 30eur, ja dabūšu sponoru naudiņas tik cik nepieciešams, lai pazeminātu biļetes cenu

STEP 3 – LŪGT ATBALSTĪT

Atbalstījāji un sponsori. Nu nav mums klasiskajos latviešos tas iekšā! Prasīt palīdzību un lūgt, lai atbalsta. Vismaz man noteikti ne. Katram epastam man vajag pusi no dienas, lai saņemtos. Nevis, lai aizrakstītu, bet, lai saņemtu sevi rokās. Kad vajag aizrakstīt vai piezvanīt, pēkšņi AKŪTI vajag kārtot skapi, taisīt ēst, meklēt mūziku vai pabarot kaķi 

BET, ko esmu sapratusi, ka nepieciešams šo procesu aptvert globāli, ka TU NEPRASI SEV, TU prasi projektam, kuram TU TICI!

Atbalstīšanas piedāvājuma izstrāde kopumā aizņēma kādu nedēļu, bet vilku garumā mēnesi. Man ļoti palīdzēja mana mīļā pro draudzene – Linda Tēce, viņa ir vienkārši unikāli fantastiska priekš padomiem piedāvājuma sagatavošā! Esmu ievietojusi prezentācijā gan aprakstu, ieceri, mērķus, auditorijas aprakstu, video (kas nav publiski pieejams), bildes un trīs pakāpju atbalstīšanas piedāvājumu.

Esmu kārtīgi izvērtējusi katru uzņēmumu, kuru uzrunāju. Es noteikti neesmu no tiem, kas sagatavo piedāvājumu un mauc epastus visiem uzņēmumiem pēc kārtas, jo viņiem tak noteikti ir nauda! Ir jāredz mērķis: ja TU būtu uzņēmuma vietā vai TEV šāds projekts interesētu? Uzdodu šos jautājumus un tikai tad sūtu, kad esmu pārliecinājusies par uzņēmuma atbilstamību, esmu izlasījusi potenciālā izrādes drauga vīzijas, mērķus un uzņēmuma politiku. TAS NAV NEAPDOMĀTS piedāvājums. ESMU iedziļinājusies katrā uzņēmumā īpaši.

1 – LIELDRAUGS (1 vieta)

2 – DRAUGS (5 vietas)

3 – ATBALSTĪTĀJS (neierobežots skaits)

Kopējais budžets uz divām dienām iet pāri 30k. Mērķis ir ar sponsoriem nosegt 15k, lai ieejas maksa būtu 27-28eur. Vai tas ir daudz…nu it kā jā, bet tajā pašā laikā viena ZARA kleitiņa maksā 39, 49eur vai arī tās būtu 13 Cirkle K kafijas. Un uz pāri tā ir viena reize vidējās klases restorānā. Ja tā padomā tad nav jau tik traki.

LABAS ZIŅAS, KAS APSTIRPINĀJUŠĀS VAKAR, 17.08!

Mums ir jau ir viens 2.pakāpes atbalstītājs un ar godu un lepnumu varam teikt, ka tas ir  LMT!

PALDIES VIŅIEM PAR TO! Citā ierakstā pastāstīšu par LMT, ko nezināju UN kādēļ viņiem patīk izrāde “SIRDS”

Ja kādam lasītājam ir idejas par poteiciālajiem sponsoriem, droši dodat ziņu, priecāšos par jebkuru ierosinājumu, ko varu izpētīt. Pašlaik meklēju aptiekas. Ja nu kas, droši raksti: sirds.izrade@gmail.com

PALDIES!

Lai sirsnīgi un forši!

VISS NOTIKS TĀ, KĀ TAM IR JĀNOTIEK!

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina

Read more...