Bija izvēlēti dejotāji, bija plānota filma, bija man komanda, bet tā nebija īstā. 

Filma, mākslinieka aizņemtības dēļ, netika uztaisīta. Bija mums viena filmēšana, bija make-up, bija dejotāja, bet nekā… Sākumā pārdzīvoju, bet tad jau kārtējo reizi sapratu, ka “Viss notiek tā kā tam ir jānotiek”. Man ir tāda sajūta, ka izrāde “Sirds” ir dzīvs organisms, kas pati pieņem lēmumus, ko vajag un, ko nē un es esmu kā darbarīks izrādes rokās. Es varu pati plānot, sadomāt, darīt, bet, ja šī izrādes būtne to neuzskatīs kā vajadzību, tā nojauks man manas ilūzijas un plānu. Es esmu darbarīks jeb izrādes draugs un kopā ar izrādes būtni veidojam viņu (jā viņu) tādu, kāda tā grib parādīties skatītājam.

Kas par šo laiku noticis?

• Uzradās man baletdejotāja, kuru integrējām izrādē, BET, notika pārpratums un dejotāja pieņēma uz izrādes laiku citu darba piedāvājumus. Neizdevās.
• Meklēju aktīvi vīriešu dejotājus, BET neizdevās – uzrunāju vairākus, laikam izrādei nebija pa prātam. Neizdevās.
• Palūdzu zīmi, lai iedot kādu vīriešu kārtas dejotāju, un tieši pēc pus h uzskrēju virsū savas studijas “SPOTLIGHT DANCE” laikmetīgās dejas pasniedzējam, un izdevās. Izrādei viņš patīk. 
• Meklēju naudu projektoriem – izdevās dabūt palīdzību 500eur apmērā. Vajag vairākus tk, bet vismaz grūdiens. Daļēji izdevās. Ne līdz galam. 
• No projekta “atleca” meitenes. Izrādes enerģija mainās, viņa atmet cilvēkus – tāda spītniece man viņa ir :D. Uztaisīju atlasi. ES IZDOMĀJU, ka gribu dejotājus dažādos vecumos arī ar iesācēju pieredzi, jo sirds taču ir visiem, nevis tikai cilvēkiem, kas dejo… Atlasīju. Atkrita gandrīz visas iesācējas 30+, palika viena. Neizdevās ideju realizēt. Izrādei nebija tas nebija pa prātam, bet palika viena dāma, kas ir superīga! Varbūt šādai domai vajadzēja būt, lai šī dāma atrastos un viņu iedrošinātu pieteikties atlasei. Runājām ar viņu, teica, ka citādāk nebūtu nākusi. Izdevās tā, kā izrādei gribējās. 
• Tika uzrunāti 35 uzņēmumi kā potenciālie sponsori – visi attieca. Neizdevās. Bet vēljoprojām man ir LMT.
• Mūzikas struggle. DJ ik pa laikam pazūd. Stress. Vēl nav izdevies mūzikas miksu pabeigt.
• No visām “atkritušajām” meitenēm sapratu, ka gribu vēl vienu. Studijas baleta pasniedzēja izrādīja iniciatīvu, viņa dejos. Izdevās. 
• Meklēju visu šo laiku vietu, kur izrādei būt. Palūdzu zīmi, atnāca IG story burtiski 10min laikā. Sakrāmējos, aizbraucu, sajutu, noskaidroju, kas ir pārvaldnieks, sazvanījos, uzrakstīju, saņēmu ziņu – lika pagaidīt. Atgādināju, saņēmu ziņu, uzrakstīju vēlreiz, gaidu atbildi. GRIBU! Vietiņa noteikti izmaksā daudz vairāk kā man būtu izdevīgi, bet, esot šajā vietā uzreiz redzēju izrādi, redzēju, ka viņai tur ir jānotiek. Gaidu tāmi, skatīšos vai varēšu to pavilkt, ceru, ka slēgšu līgumu un izsludināšu notikumu vietiņu pavisam drīz. Izdevās atrast.
• Meditēju, lai uzrakstītu šīs izrādes radības vēstījumu. Mācījos, gāju uz  nodarbībām – palīdz. Beidzot piesēdos pie lapas (patīk rakstīt man manā blociņā ar pļavas puķēm virsū un parastu, bet labi rakstāmu pildspalvu, nevis uz PC) un pirksti paši sāka vilkt kopā vārdus un teikumus. Izdevās.

Emocijas iet kā pa viļņiem – augšā un lejā. Vienu dienu liekas, ka viss būs labi, nākamajā dienā liekas, ka viss slikti, viss sūds – jāatceļ izrādi un jābāž galvu zem segas. Līst ārā ir pārāk bīstami. 

Veidot horeogrāfiju dažkārt ir  viegli, bet dažkārt Tu sev tik ļoti nepatīc, ka visas idejas liekas stulbas un nekam nederīgas. Paldies Dievam, man ir saprotoši dejotāji un apkārtējie cilvēki, kas nerada uz mani spiedienu. Ne mājās, ne darbā. Spiedienu radu tikai es, mans Ego, ka visam jābūt perfekti, ka visam jābūt wow, bet tā izrādes radībai nepatīk sevi veidot. To es zinu. Viņa grib plūdumu, īstumu. Cenšos saprast impulsus, kas man liek radīt konkrēto kustību, zīmējumu vai darbību un tad uznāk tas vieglais radīšanas vilnis  Un, tad jau ir vienalga, ko padomās pārējie, jo es zinu un jūtu, kādēļ tieši tā notiek uz skatuves… vismaz uz to brīdi ir vienalga, izrādes dienā tā diez vai būs 😀 , nedzīvošu te ilūzijās 😀

Tagad nav šaubu, ka tas ir kopprojekts – mans un izrādes “Sirds” būtnes kopprojekts. 

Izrādes cena. Visgrūtākais lēmums izrādes tapšanā.

Gribas, lai var atļauties visi, gribas, lai cilvēki nenobīstas no cenas, gribas, lai neizskatos iedomīga, gribas būt “labai”, pieticīgai, saprātīgai, sazemētai, jo, ko gan es – Linda Lejiņa-Grebina savā pirmajā izrādē gribu? Būsim reāli: neesmu populāra, man nav ne brends uzkačāts sociālajos tīklos, ne  arī studija ir uzkačāta ar daudziem sekotājiem. Un tagad es likšu biļetes cenu 40eur? Attopies, Linda, vai ne? Man iedragāja arī kāds čats no tuvas paziņas, kas apgalvo, ka esmu pilnīgi kukū, jo pa lielam jau neesmu nekas. Šāda biļetes cena ir popgrupu koncertiem, nevis dejas izrādēm, kas piedevām ir mūsdienīga, nevis augstās mākslas žanrā. Bija grūti tik šim visam pāri, BET…

Ja lieku 20eur par biļeti – parēķināsim…viegla matemātika:

20×200 (ja ir 200 skatītāji) = 4000eur 

20×300=6000eur

20×400=8000eur

Izdevumi:

Skatuve, skaņa, gaismas: +- 6000eur(ceru, ka tādā ciparā iekļautos)

Projekcija u.c: bija plānotie padsmiti tk, samazināsim šo ciparu uz 3000eur

Dejotāju honorāri: 1500eur

+ ne līdz galam precizētas izmakasas

Aula procents par biļetēm (atkarīgs kāds būs pieprasījums)

DJ miskēšana

Skaņas ieraksts tekstam

Mārketings

Solu īre

Vieta

Autortiesības

Apdrošināšana 

Tērpi un dejotāju izskats

Drukas materiāli (programmiņas)

+ vēl

Tad faktiski sanāktu tā, ka es dzīvotu parādos tupmāko gadu. Ja sākumā tas likās ok, tad vēlāk vairs nē. Daudzi cilvēki mani ir atbalstījuši un iedrošinājuši, ka es drīkstu noteikt lielāku izrādes un savu vērtību. Paldies Jums (Jūs jau zināt, kas esat). Jā, cena ir augsta priekš dejas izrādes, bet kā jau minēju, man gribas gaismas, labu skaņu, projekcijas. Man gribas šo radību parādīt tā, kā viņa ir visu šo laiku nākusi ārā. Ja es dzīvotu parādos tupamāko gadu/gadus, vai es vēl taisītu izrādes? Diez vai, jo man vienkārši nepietiktu naudas. Un, visticamāk, tāpat es ar ieejas maksām nenosegšu visu, bet vismaz lielāko daļu.

Atnāks tie, kam šis Sirds vēstījums norezonēs. Atnāks tie, kam vajadzēs. Atnāks tie, kas novērtē šo ieguldījumu. Atnāks tie, kam jāatnāk. 

Lai top!

Lai Sirds būtne dzīvo!

Es viņu jūtu.

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina