Vienmēr cilvēcē bijušas jaunas un kvalitatīvas idejas, bet, lai tās realizētu bieži vajaga lielus finansiālos līdzekļus. Un ko nu? Gribas jau visu to labāko, bet vislabākais arī vislabāk maksā, bet, ko tad darīt? Atteikties no saviem standartiem un idejām vai strādāt tā, lai Tavas idejas realizējas?

Jūs noteikti jau esat sapratuši, kāds ir mans lēmums – strādāt! Pirmais kucēns nav jāslīcina, tā teikt!

Atzīšos pastāv neliela depresija, kad nonāc pie skaitļiem. Ir ļoti patīkami, ja kāds no iesaistītajiem novērtē ideju par “SIRDI” un nomet zemāku ciparu, jo uzskata, ka tas ir unikāls projekts! Man paveicies ar iesaitītajiem cilvēkiem, jo manus nervus saudzē daudzi! Bet neskatoties uz to izrādes tāme ir pielīdzināma debesskrāpim, jo nu…gribas jau forši, gribas, lai prieks, gribas, lai ir tā vērts, bet te atkal filosofisks jautājums – bet, kam to visu vajaga – man vai potenciāliem skatītājiem? Vai skatītājs spēs novērtēt to, ka, piemēram, projekcijas būšu paņēmusi uz 12k nevis uz 2k. Vai man vajag tērēt naudu katrā pozīcijā uz maksimumu? Vai to maz kāds novērtēs? Jo taču galvenā doma ir SIRDS! Bet tajā pašā laikā, cik mums LV ir tādas izrādes un pasākumi, kur var just – jā, šeit autors nav taupījis ne sevi, ne maciņu…Man, galvenokārt, vienkārši gribas LABI! Lai apmeklētājiem kaut, kas aizķeras, lai apmeklētājus varu iedvesmot, lai  to savu SIRDI mēs sajūtam līdz kaulam, lai apstājas laiks un ir stundu garš mirklis burvībai! Gribu maģiju! Bet maģija var būt arī vienkāršībā…bet varbūt vienkāršība jau ir redzēta…un gribas kaut ko citu…kaut ko sarežģītāku.

STEP 1 -SAPRAST UN APJĒGT

Nākamais posms – ja mana izrāde izmaksā tik cik maksā, kādu man likt biļetes cenu. Skatīsimies patiesībai acīs –  es neesmu Agris Daņiļēvičs vai Dziesmu un Dejas svētki, kur cilvēki skrien pirkt biļetes un stāv rindās biļešu kasēs. Esmu jaunā horeogrāfe un šī ir mana pirmā izrāde dzīvē. Man nav fanu pulks, bet nevaru arī likt biļeti par tik zemu cenu, ka beigās dzīvoju uz ielas, jo man jāapmaksā skatuves izdevumi 

Mans plāns: Mēģināt potenciālajiem skatītājiem jau iepriekš parādīt, ka šī nav amatieru izrāde skolas grupā. Mans mērķis ir jau laicīgi iedot to īsto domu, ka biļešu naudiņa tik tiešām tiek ieguldīta izrādē, gaismās, skaņās, dj, gaismotājā, foto, video un noteikti arī dejotāju honorāros.

Ja rodas jautājums – kur tagad es rodu naudu, jo izrādes izdevumi jau ir sākušies! Atbilde ir vienkārša – no sava maciņa. Man nepalīdz no malas, nav man tēta mantojuma vai kaut kas tamlīdzīgs. Es gluži vienkārši cenšos netērēt lieki un ieguldīt naudu tur, kur to vēlos ieguldīt – izrādē. 

STEP 2 – NOTEIKT CENU

Investīcija par biļeti: Tā… te arī ir 2 scenāriji.

1) Nedaudz virs 30eur, ja es nedabūšu iecerēto naudu no sponsoriem

2) Zem 30eur, ja dabūšu sponoru naudiņas tik cik nepieciešams, lai pazeminātu biļetes cenu

STEP 3 – LŪGT ATBALSTĪT

Atbalstījāji un sponsori. Nu nav mums klasiskajos latviešos tas iekšā! Prasīt palīdzību un lūgt, lai atbalsta. Vismaz man noteikti ne. Katram epastam man vajag pusi no dienas, lai saņemtos. Nevis, lai aizrakstītu, bet, lai saņemtu sevi rokās. Kad vajag aizrakstīt vai piezvanīt, pēkšņi AKŪTI vajag kārtot skapi, taisīt ēst, meklēt mūziku vai pabarot kaķi 

BET, ko esmu sapratusi, ka nepieciešams šo procesu aptvert globāli, ka TU NEPRASI SEV, TU prasi projektam, kuram TU TICI!

Atbalstīšanas piedāvājuma izstrāde kopumā aizņēma kādu nedēļu, bet vilku garumā mēnesi. Man ļoti palīdzēja mana mīļā pro draudzene – Linda Tēce, viņa ir vienkārši unikāli fantastiska priekš padomiem piedāvājuma sagatavošā! Esmu ievietojusi prezentācijā gan aprakstu, ieceri, mērķus, auditorijas aprakstu, video (kas nav publiski pieejams), bildes un trīs pakāpju atbalstīšanas piedāvājumu.

Esmu kārtīgi izvērtējusi katru uzņēmumu, kuru uzrunāju. Es noteikti neesmu no tiem, kas sagatavo piedāvājumu un mauc epastus visiem uzņēmumiem pēc kārtas, jo viņiem tak noteikti ir nauda! Ir jāredz mērķis: ja TU būtu uzņēmuma vietā vai TEV šāds projekts interesētu? Uzdodu šos jautājumus un tikai tad sūtu, kad esmu pārliecinājusies par uzņēmuma atbilstamību, esmu izlasījusi potenciālā izrādes drauga vīzijas, mērķus un uzņēmuma politiku. TAS NAV NEAPDOMĀTS piedāvājums. ESMU iedziļinājusies katrā uzņēmumā īpaši.

1 – LIELDRAUGS (1 vieta)

2 – DRAUGS (5 vietas)

3 – ATBALSTĪTĀJS (neierobežots skaits)

Kopējais budžets uz divām dienām iet pāri 30k. Mērķis ir ar sponsoriem nosegt 15k, lai ieejas maksa būtu 27-28eur. Vai tas ir daudz…nu it kā jā, bet tajā pašā laikā viena ZARA kleitiņa maksā 39, 49eur vai arī tās būtu 13 Cirkle K kafijas. Un uz pāri tā ir viena reize vidējās klases restorānā. Ja tā padomā tad nav jau tik traki.

…

LABAS ZIŅAS, KAS APSTIRPINĀJUŠĀS VAKAR, 17.08!

Mums ir jau ir viens 2.pakāpes atbalstītājs un ar godu un lepnumu varam teikt, ka tas ir  LMT!

PALDIES VIŅIEM PAR TO! Citā ierakstā pastāstīšu par LMT, ko nezināju UN kādēļ viņiem patīk izrāde “SIRDS”

Ja kādam lasītājam ir idejas par poteiciālajiem sponsoriem, droši dodat ziņu, priecāšos par jebkuru ierosinājumu, ko varu izpētīt. Pašlaik meklēju aptiekas. Ja nu kas, droši raksti: sirds.izrade@gmail.com

PALDIES!

Lai sirsnīgi un forši!

VISS NOTIKS TĀ, KĀ TAM IR JĀNOTIEK!

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina

Es ticu, ka notiek tā, kā tam ir jānotiek.

Iepriekšējais bloga ieraksts ir par izrādes tūlītēju gatavošanos un satraukumu, ka SIRDS laiks tuvojas. Bet re kā pasaule piespieda mūs visus apstāties un deva iespēju pārskatīt savus plauktiņus gan galvā, gan mājās.

COVID laikā izrādes mēģinājumu caur zoon vai FB Live nenotika – vienkārši neredzēju jēgu “tīrīt” horeogrāfijas, kuras iespējams nedejosim, vai meitenes dresēt uz nezināmu mērķi. Meitenēm tika iedoti uzdevumi – špagata stiepšana, līdzsvara, muskulatūras vingrinājumi, lai uzlabotu savu formu. Manā skatu punktā COVID ir dāvana, kurā visi varējām atpūsties un pārdomāt notiekošo. Kas tieši mainījās šajā izolācijas laika posmā – izrāde būs sagatavotāka nekā pirms tam tas būtu bijis. Man bija iespēja aprunāties ar gudriem cilvēkiem, kas mani iedvesmo nebaidīties no plašuma un vairāk ticēt savai intuīcijai. Iespējams neakurāti izteikšos, bet Paldies Tev COVID!

Otra tēma, kuru vēlos pieminēt pēc ilgā pārtraukuma ir dziļi stindziņoša un sāpīga. Covid laikā debesīs devās mans tētis, kurš bija mans labākais draugs, padomdevējs un atbalsts! Viņš ir (jā ir) Latvijā plaši zināms ārsts un paveicis brīnumu darbus, ļoti viņu mīlu un iedvesomjos no viņa! Katru izrādes lēmumu ar tēti pārrunāju, uzklausīju viņa biznesa domāšanu, idejas un padomus. Ja godīgi, tad dejas izrādes  “SIRDS” procesā bez tēta fiziskās balss man ir ļoti grūti lēmuma pieņemšanā  UN arī pieņemt to, ka izrādes rindās viņu neredzēšu! Turpinot tēmu uz nedaudz pozitīvākas nots jāsaka, ka jūtu tēta rokas uz maniem pleciem izrādes tapšanas procesā, es ar viņu runājos rīta kafijas laikā un jūtu viņa atbalstu. Es ticu dvēselem, augstākiem spēkiem. Es ticu, ka fiziskais ķermenis ir tikai čaula un, ka mēs esam, kas vairāk par šo fizisko ķermeni, kas patiesībā ir lielākais brīnums šajā pasaulē. Ticu, ka tētis ir, bet citā dimensijā pie kuras man vēl ir jāpierod. Paldies Tēt par palīdzību no debesīm! Es to jūtu.

Bet izrādei būs būt! Esmu laimīga un pateicīga par savu komandu. Pēc izolācijas divas dejotājas atkrita personīgu iemelsu dēļ. Un atkal jau – viss notiek kā tam ir jānotiek. Tagad šķiet, ka meitenes ar savu enerģiju vēl cītīgāk strādā, kas ir super! Komanda, kas veido izrādi jau neesmu tikai es: tās ir meitenes, dj, video, foto u.t.t Pašlaik nevaru iedomāties labāku sajūtu, strādājot kopā ar izvēlētajiem cilvēkiem, kā tagad . Mēs tik tiešām esam SIRDS komanda.

Kad būs izrāde?

2021.gada marts! Varējām jau rudenī, bet man gribas drošāk un pamatīgāk. Augusta beigās ziņosim kuri datumi būs precīzi kā arī kur izrāde notiks.

VISS NOTIEK, KĀ TAM IR JĀNOTIEK!

Sirsnībā,

Linda

Neesmu sen rakstījusi. Vispār biju, bet nepublicēju, jo pārlasot kaut kas līdz galam nelikās patiesi. Bet tagad nevaru gulēt, jo ir jāuzraksta. Līdz šim manā lauciņā ir 2 murgi par izrādi, pagaidām liekas, ka tas ir maz. Murgi par to, ka atsauksmes ir pliekanas – ‘bija labi priekš pirmās reizes”, “nu tā tak pirmā reize! U.t.t Nekad neesmu šo teicienu sapratusi. Jo man vienmēr licies, ja dara, tad dara labi! Neesmu 2 gadus gaidījusi šo tēmas izpildi, lai visu sačakarētu. Un par šo sačakarēšanu mani ir 2 murgi.

Maza piezīme: LKK diplomdarbā dabūju 9, bija ļoti labas atsauksmes gan no skatītāju puses, gan no žūrijas, pat no cienījamās Žitluhinas puses, kas ieteica attīstīt diplomdarbu un, ja ir iespēja rādīt to tālāk (varbūt nākamā izrāde?). Bet neskatoties uz to es raudāju 4 dienas pēc kārtas tā, it kā būtu notikusi lielākā katastrofa, jo es nedabūju 10! Iespējams izklausās traki, “ko nu Linda, tak beidz!” Bet 9 taču nav 10! Visvairāk sirdī iedzēla diplomdarba vadītājas komentārs “Ideja labāka par meistaru” Un lūk dārgie lasītāji, ja te maz kāds ir… tas mani baida visvairāk  “IDEJA LABĀKA PAR MEISTARU”.

Izrādes ideja radusies jau pirms diviem gadiem. Man, Lindai (horeogrāfei) tā atnāca treneruizglitiba.lv anatomijas lekcijā, kurā tika mācīts par sirdi.  Ir tik daudz interesantu faktu par sirdi par kuriem nerunā! Tajā brīdī es nodomāja – “cik interesanti būtu, ja kāds šos sirds faktus uzliktu uz skatuves, lielākai apskatei!” Un tā idejas plūda straumēm… kopā ar manām draudzenēm pie vīna brainstormojām un tas izvērtās par kārtīgu scenāriju. Bet tajā, liekas, ka nu jau tālajā 2018.gadā es neuztaisīju šo izrādi, jo nebija pareizais laiks. Nolēmu nogaidīt, lai es vēl padzīvojos, izaicinu sevi, paaugos profesionāli un tad, kad jutīšu, tad taisīšu šo brīnumu.

Tas mirklis ir pienācis. 80 dienas.  Nav daudz, nav maz. Bet šajā pirms-posmā beidzot manam dzīves gājumam liekas, ka izveidojas kāda jēga. Vienmēr esmu zinājusi, ka deja un dejas pasaule manī ieņem ļoti nozīmīgu un lielu vietu. Bet es neaizgāju mācīties par šo dejas nozari (sākumā). Man ir bakalaurs Ekonomikas un Kultūras augstskolā “Kultūras vadība” arī maģistrs Banku augstskolā, esmu nostrādājusi arī BT 1 par projektu vadītāju Jauno modes dizaineru konkursam “Habitus Baltija” un tikai pēc tam nopietni pievērsos dejai. Un tieši pateicoties šīm pieredzēm man šī “mana jaunā projekta” plānošana nesagādā grūtības. Es apzinos, kas un kad man jādara. Man nav panika kādai biju gatavojusies (izņemot par pašu horeogrāfiju), jūtos harmoniskāka nekā bez izrādes. Jo pirms tam jutos ne līdz galam paēdusi, ne līdz galam apmierināta.

PAR IZRĀDI”  un pašu procesu

Par nosaukumu:

Nosaukums “Sirds” – tik vienkāršs un klišejisks, ka bija grūti sākumā to pieņemt. Bet šajā radīšanas procesā es ļoti klausos intuīcijā, ieklausos dvēselē. Un citas atbildes man nebija – tieši un skaidri, lai ir saprotami. Mēģināju uz lapiņas izdomāt “gudrāku, “stilīgāku” nosaukumu, bet ko tas dos, ja tas būs mākslīgi izspiests no manis un iespējams pat negribēts. DEJAS IZRĀDE “SIRDS” – esmu ar to sadzīvojusies un tagad tā liekas unikāla savā vienkāršībā.

Par ideju:

Izrāde būs 4 daļās, bez starpbrīžiem. Četras daļās, četri sirds kambari. Ir tik ļoti daudz interesanta par sirdi, ko noteikti stāstīšu atsevišķā blogā. Es kopā ar dejotājām apskatīsim sirdi no fizioloģiskā aspekta – rašanās, tās spēks, kas notiek, kad ir emocijas un kā ir, kad iestājas nāve. Visām dejotājām ir plānots uzstādīt pulsometrus, kuri rādīs esošo dejotāju pulsu uz liela ekrāna (arī pirms paša iznāciena, pirms izrāde sākusies). Iespējams arī pati iejutīšos eksperimenta zaķīša ādā un uzlikšu pulsometru, lai arī manu sirdstempu skatītājam būtu iespējams novērot. Un patīkami, ka jau ir atradusies pulsometru kompānija, kas iespējams mums varētu nodrošināt šo ideju. Tikšanās vēl tiek plānota, ziņošu kā mums gāja.

Par telpām:

Telpas. Svarīgi. Dārgi. Es biju noskatījusi kultūrvietas “Spīdola” telpas jau labu laiciņu iepriekš. Nezinu kādēļ, bet bija diezgan spēcīga sajūta, ka izrāde būs tur. Pat tad, kad vēl nebiju “Spīdolu” uzrunājusi, vienmēr, kad kāds prasīja, kur notiks izrāde, teicu, ka iespējams “Spīdolā”. Bet es taču pat nezināju, vai mans izvēlētais datums ir brīvs!! Decembra beigās tapa pirmais e-pasts ar interesi par šīm telpām uz maija beigām. Atsūtīja cenas, apstiprinājumu, ka maija beigas ir iespējamas. Sirsniņā duncis… par cenām… Bet es centos nenobīties. Sarunājām tikšanos – ļoti patīkama tikšanās, kas beidzās uz pozitīvas nots, kam sekoja tālākais plāns – man jāsagatavo idejas apraksts un vizualizācija, kā mana izrāde varētu izskatīties. Zināju, gribu nevis vienkārši ātri samest bildes, bet speciāli uzfilmēt video priekš viņiem, lai parādītu cik forši meitenes dejo, ka šis nav studijas koncerts, bet izrāde. Aizsūtīju piedāvājumu pēc 1,5 mēnešiem. Atkal tikšanās, šoreiz ar Bosu. Ko, lai saka! Es pateicos visam visumam, manai intuīcijām un visas pasaules eņģeļiem, ka man ir iespēja izrādi rīkot šajās telpās! KULTŪRVIETA “SPĪDOLA” – superīgi cilvēki, pretimnākoša attieksme, skaistas telpas, un fantastisks nosaukums! PALDIES! Pēc tikšanās nopirku prosseco un visu ceļu atpakaļ smaidīju! 

 PALDIES!

Izrādes “SIRDS” vieta – KULTŪRVIETA “SPĪDOLA” (VEF kvartāls)

Par gaismām:

Svarīgi. Dārgi. Gribu! Vienmēr ir patikušas gaismas. Īpaši tie spēcīgie stari (nezinu kā viņus sauc). Jau sen esmu sapņojusi par labām gaismām saviem darbiem. Pat diplomdarbā es atsevišķi īrēju gaismas, jo man nepietika ar skolas dotajām 

Vienvārdsakot – gaisma ir iedvesma, sajūta, māksla – man tas nav tikai dejotāju izgaismošanas pasākums. Gaisma. Gaisma. GAISMA. Tas ir tik skaisti! Un zinu, ka gribu skaistumu! Es taču pēc horoskopa esmu Vērsis (tie, kas seko līdzi horoskopiem zina, ka Vērši dievina visu skaisto un dārgo :D). Koledžas laikā sapazinos ar Raivi Kroni, es mācījos laikmetīgo deju, viņš-gaismošanu. Kādā koncertā Raivis gaismoja mūsu darbus. Uzreiz atradām kopīgu valodu. Mums gribējās palikt ilgāk, lai būtu labāk, piestrādāt, lai būtu smukāk utt. Pirms diviem gadiem, kad atnāca ideja, es zvanīju Raivim sakot, ka ir darbiņš – mums jātaisa izrāde. Jā tieši tā – nevis, ka es taisu un viņš gaismo, bet, ka mums jātaisa – es lieku izrādi dejas formā un viņš rada izrādi gaismas formā. Tad atmetu šo ideju uz vēlāku. Bet paturēju viņu prātā. Šo divu gadu laikā viņš ir izaudzis profesionālajā līmenī un es arī. Mēs tikāmies. Ceturtdien, Herbārijā. Mēs runājām, sviedām idejas uz visām pusēm tā, ka visu pat nevar uztvert un atzināmies, ka pirms diviem gadiem to nebūtu paveikuši labi. Bet tagad ir cits stāsts – protams, laiks rādīs kā mums iznāks, bet viens ir zināms droši – tagad mēs esam labāki kādi bijām pirms 2 gadiem.

Izrādes “SIRDS” gaismotājs – Raivis Kronis

Par mūziku:

Atkal jāpiemin mans diplomdarbs, jo tajā brīdī es centos uz 100%. Mana diplomdarba mūzika bija meistardarbs pateicoties sadarbībai ar DJ GET DIZZY jeb Mārtiņu Kluci. Mūzika tika izvēlēta no 80 gadiem (simboliski atbilda manai tēmai). Mana darba noslēdzošajā daļā vēlējos atskaņot John Lenon dziesmu Imagine (arī simboliska nozīme), bet negribēju, lai skatītāji to saprot. Gribēju radīt noskaņu un nojausmu par šī slavenā skaņdarba klātbūtni, BET, lai cilvēki to apšauba. 3 pēdējās minūtes bija oriģināldarbs, pieskaņojot “Imagine” notis fona mūzikai un savienojot tos frāzēs kādas nav esošajā dziesmā, skatītājam bija dzirdama fantastiska mūzika, kas tikai pašās beigās noslēdzās ar īstās dziesmas pēdējo rindiņu. Absolūts šedevrs. Cilvēki nāca klāt un jautāja, kas tā ir par dziesmu, nevarot shazam atrast. Jā, nevarēja, jo tas bija no nulles radīts skaņdarbs, meklējot katru noti un katru skaņu, lai kopumā tas veidotu maģiju. Izdevās! Šo DJ centos dabūt rokā kādu laiciņu un tad pēkšņi kādā laimīgā dienā viņš man zvana. Un mēs Tiksimies rīt, 9.martā. Un es zinu, ka viņam atkal izdosies.

Izrādes “SIRDS” DJ – DJ GET DIZZY

KOPSAVILKUMS:

Man ir bail, ka bonusi – mūzika, gaismas, pulsometrs, ideja būs labāka par pašu meistaru (mani un manu komandu). Es koncentrēju visu savu radošo spēku, lai šis murgs nepiepildās, lai vadītājas teiktais nerealizējas. Es nezinu, kā man sanāks, es visu laiku sevi apšaubu, bet tas laikam esot normāli… Pārējais notiek pēc plāna un labāk, ja neskaita, ka vajag naudu :D. Esmu saņēmusi vairāk atbalstošus vārdu un laba vēlējumus nekā varēju iedomāties. Paldies par katru iedrošinošo vārdu, par katru vēlējumu un par katru komplimentu. Tas tiešām dod spēku un iedvesmu. Paldies!

Ceru, ka drīz atkal uzrakstīšu kā mums iet, lai vienā reizē nebūtu TIK DAUDZ jālasa/jāraksta.

Sirsnībā,

Linda Lejiņa-Grebina