Sveiki,

Esmu Linda Lejiņa Grebina un šis būs mans blogs tuvākos 5-6 mēnešus, kurā stāstīšu kā man iet ar savu pirmo dejas izrādes izveidi. Pa lielam varu teikt vienu – man nav pieredzes  dejas izrādes veidošanā, tādēļ man pašai, un arī Tev kā lasītājam, būs iespēja sekot līdzi manām veiksmēm, iespējams arī neveiksmēm, nesaprašanām un daudzajiem jautājumiem. Un kas zina, varbūt tieši Tu man iedosi kādu padomu komentārā, kas mani ievirzīs uz pareizām sliedēm. Es zinu, ka nebūs viegli, bet esmu nobriedusi šim solim, ļoti ilgi par to domājusi un visbeidzot sajutusi, ka ir īstais laiks, īstā vieta un īstie cilvēki blakus. Tad, nu, aiziet!

Līdz manai izrādei palikuši aptuveni 5-6 mēneši. Vēlos to taisīt maija beigās.

PAR ATLASI

Jā, man ir sava deju studija SPOTLIGHT un varbūt kāds prasīs, kādēļ neizmantoju tikai savus dejotājus.

Atbilde meklējama manā dejotājas sāpē: Latvijā tikt kādā izrādē ārpus savas izvēlētās deju studijas ir ļoti reta parādība, jo atlases kā tādas nav bieži sastopamas. Pārsvarā dejas izrādes taisa LKA aboslventi, kas izvēlas dejotājus no sava paziņu loka, vēl dažas izrādes nāk no skolām kā studentu darbi, vēl, protams, lielo deju studiju izrādes, kur jādejo pie esošās studijas. Atlases pieredzi vēl var iegūt ejot uz kruīzu kuģu šova programmu atlasēm, bet, ja Tu dod priekšroku zemei zem kājām, tad arī tas līdz galam neder. Un kur tad lai dejotājs smeļas dejas izrādes un atlases pieredzi?

Varbūt es kļūdos, bet retā horeogrāfe, kas ir atvērta atlasei un dejotāju pieņemšanai no malas, ir Līga Liberte. Paldies viņai par to, ka dod iespēju dejotājiem izmēģināt savus spēkus gan savās atlasēs, gan izrādēs. Es piedalījos viņas atlasē, dejoju izrādēs un liels viņai paldies par to.

Līdz šim esmu piedalījusies kā dejotāja Līgas Libertes izrādēs, esmu dejojusi Rīgas svētku gala koncerta programmā Rolanda Meržeļevska vadībā un  esmu bijusi dalībniece LKA Latvijas Kultūras koledžas Ilzes Zīriņas dejas izrādē “Tirgus”, kur beigās nedejoju traumas dēļ. Tad nu beigās sanāk, ka izrādes manā dzīvē ir aizņēmušas ļoti mazu daļu, tomēr kaut kāda nezināma/zināma spēka vadīta esmu vienmēr gribējusi būt izrādēs, iestudēt izrādes un elpot tās! Jo gan kā dejotājs, gan kā horeogrāfs, ņemot dalību izrādes procesā, tu audz. Tādēļ taisu atlasi.

Manuprāt labākā izaugsme ir  piedalīties dejas izrādē. Jā, apmeklējot  meistarklases var gūt ieskatu un paplašināt savu redzes loku dejā, bet tur man atkal ir viedoklis, bet sākumā par manu pieredzi.

Mani veidojuši 4 lieli bloki:

1) Pirmā deju skolotāja tautas dejās – Arta Melnalksne, kurai rūpēja tas KĀ dejo, KĀ izpilda kustības! Viņa iemāmcīja no sirds mīlēt deju tā, ka sāp.

2) LKA Latvijas kultūras koledža –  ļoti forša programma. Ja negribas iet uz Kultīras Akadēmiju, iesaku! Protams, ne visas lekcijas, bet kopumā var just, ka skola ir ieinteresēta deju kolektīva vadītāju veidošanā (vienīgi vajadzētu vēl anatomiju). Biju iestājusies arī Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, mācījos tur 4 mēnešus – klasika superīgā līmenī, bet kopējā informatīvā un attieksmes ziņā koledža pārspēj šo horeogrāfijas programmu.

3) Meistarklases braucot pa pasauli – Losandželosa (Millennium Dance Complex – kopumā pavadīti 10 mēneši), Dānija, Polija (Fairplay Dance camp), Vācija (Urban dance camp), Nīderlande (Royal Dance family). Man ir bijusi tā iespēja dejot pie vairāk nekā 150 horegrāfiem, pēdējie bijuši: Parris Goebell (Royal Dance Family), Yanis Marshall, Nika Kljun…un martā braukšu uz Galen Hooks meistarklasi. Un jā, vini iedvesmo, dod atziņu pērles, kuras vari likt lietā, bet esi reāls – kad klase beidzās un varbūt pat klases laikā pasniedzējam nav starpības vai savu kāju uz battement pacēli uz maksimumu un nostiepi vai slinkoji, jo pirmām kārtām viņš nezina uz ko tu esi/ neesi spējīgs, viņš Tevi nezina, līdz ar to nevar strādāt ar Tavu vājo vietu pilnveidi un stirpo pušu stabilizāciju. Viņš par to pēc treniņa nedomā, jo tu biji kārtējais no miljarda. Te nav runa par iedvesmu, bet ilgtermiņā meistarklašu pasniedzējam nav intereses ko tu darīsi, lai kļūtu labāks dejotājs. Viņš nemācīs tev stundu no vietas griezienu, lai tu 100% izprastu pareizu tehniku un saprastu kā to dara. OPEN klases un Meistarklašu mērķis ir vairāk balstīts uz jau pieredzējušiem dejotājiem, kas vēlas papildus iedvesmu, atsvaidzināt kustību atmiņas uztveri, paplašināt redzes loku, iespējams iemācīties ko jaunu. Bet labu tehniku te nevar iegūt. Ej uz koležu vai meklē savu dejas studiju, kur pasniedzējs zina ko dara.

4) Līgas libertes dejas teātris – kur guvu ļoti labu pieredzi piedaloties dejas izrādēs. Te laikam saliku pa plauktiņiem savu meistarklašu pieredzi un pastiprināju to ar labāku tehniku, ja tas maz ir saprotams 

Ja pirmie 3 punkti ir TAVA izvēle, TAVS lēmums, tad izaugsme izrādēs ir pieejama reti dejotājam no malas. Un atkārtošos – tādēļ arī taisu atlasi atvērtu, lai būtu iespēja dejotājiem gan nākt uz atlasi, gan piedalīties dejas izrādē. Atzīšos, ka mani dejotāji tiek pie plašākas informācijas, kas būs atlasē, kādas dejas, vingrinājumi, bet to var uzzināt arī rakstot man privāti. Atlases kritēriji visiem ir vienādi. Kopš iepriekšējās atlases pamatsastāvā tika 4 dejotāji – 2 mani dejotāji, 2 no malas.

Paldies par laiku, ko esi ieguldījis lasot mana jaunā piedzīvojuma sākumu.

Lai top!

Linda Lejiņa Grebina