Covid izolācija iesita robu izrādes procesā. Precīzāk izsakoties – viss apstājās. Bija plānota filma, bet video mākslinieka aizņemtība tomēr nostopēja projektu (kā izrādās video projekcijas un video grafika tagad ir brangi pieprasīta 😀 ) un savā ziņā apstādināja visu. Bet manī joprojām ir absolūta ticība un stingra pārliecība, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Iespējams ar šo filmas projektu tiktu atņemta kāda no izrādes dvēseles daļām. Un, ja notika šādi, tad tā tam bija jānotiek 

Otrais stop punkts esmu es! Bija pirms covid laiks, tad pavasara izolācija ar vasaru, tad izrādes otrais piegājiens, atkal covid un, nu būs trešā elpa. Man ir nogurums. Ir tāda sajūta, ka šī izrādei jau ir divreiz tapusi un viss ir mazā haosā. Jo katrs posms nāk ar jaunām idejām, ir tāds krāsu blāķis, ka kopā sanāk nevis skaista un harmoniska krāsu palete, bet tieši tāds tonis, ko mēs bērnībā jaucām. Visas krāsas kopā un beigās iznāk kaut kāda pretīga tumši brūna krāsa, kas nav nekas no tā, ko esi iecerējis, jo ir pārāk daudz visa kā. Tiešām ir nogurums – tu domā, pārdomā, apdomā, domā, pārdomā, apdomā u.t.t. Bet man ir savu palīgi, kas mani saved kārtībā! Tagad šo trešo posmu esmu nolēmusi sākt ar jaunu un vieglu roku, izvēloties tikai tās krāsas, kas rezonē ar manu sākotnējo ideju. Radīt tīru izrādi! Un, ja godīgi es pat vairs nezinu vai vajag projekcijas. Es zinu, ka gribu SIRDI. Man vairs nav tik ļoti būtiskas projekcijas, bet es zinu, cik tas būtu forši. Ja būs nauda vai sadarbība, tad būs, ja nesanāks, tad nebūs. Es centīšos, lai ir, bet tā nav mana prioritāte. Tas man tagad ir skaidrs un es uz to fokusēšos, vismaz pagaidām man tā liekas 😀 Bet kāja var paslīdēt atkal uz raibajiem toņiem 😀

Trešais pilnīgais stop kadrs ir dejotājas. Atlase notika gandrīz pirms pusotra gada, cik ironiski ir tas, ka sākumā sajutu šo laiku, kā “ĪSTO”, bet acīmredzot, bija kādām mācībām jāiziet cauri. Dejotājām izrāde ir daļa no dzīves, bet pamats katrai ir cits. Vienām prioritāte ir darbs, citām mācības, ģimene vai attiecības, varbūt izrāde.  Un es nevaru prasīt, lai cilvēks, kas pirms pusotra gada ir vēlējies dejot izrādē vēljoprojām savu dzīvi tur uz “hold” pozīciju, gaidot, kad atsāksies izrādes process un varēs šo Sirds stāstu izdejot. Es varu pieprasīt, lai izrāde ir prioritāte kādu konkrētu laika posmu – tapšanas procesā, bet ne jau pusotru gadu… No 10 dejotājām sākumā nu ir palikušas tikai 4. Atzīšos, tas ir sāpīgi, jo katra dejotāja ir īpaša. Man vispār ir tendence ļoti pieķerties dejotājiem un visu ņemt personīgi. Tu tik ļoti satraucies un sajūti dejotājus, ka gribi, lai tie grib būtu ar Tevi kopā ilgi un dikti, bet nevar piespiest gribēt un nevar piespiest cilvēkam nostopēt dzīvi dēļ projekta, kurš ir nostopēts. Un te atkal priekš manis vērtīga mācība, jo šoreiz es meitenēm esmu ļāvusi viegli iet, bez drāmas vai kompromisu piedāvāšanas, bet ar dziļu izpratni un mīļumu. Un šo apstākli pieņemot, kļuva viegli. Jo kā man kāds cilvēks teica -labi zināmo, bet aizmirsto patiesību “Vecais nomirst, bet piedzims jaunais” un es atkal jau ticu, ka visam ir savs iemesls. Iespējams šajā, nu, jau izrādes trešajā piegājienā ir vajadzīgi citi cilvēki. Iespējams izrādei esi vajadzīgs Tu! 

Jā, es rīkoju vēl vienu atlasi. Meklēju 6 cilvēkus: meitenes, puišus dažādās dejas pieredzes stadijās un dažādos dejas stilos. Man šajā atlasē ir svarīgi, ka cilvēks nebaidās parādīt sevi, īsto sevi. Gribu redzēt dejotāja īstenu sastapšanos ar savu sirdi. Es meklēju cilvēkus, kam nebūs bail uziet uz skatuves, ieskatīties skatītājam acīs un parādīt kāds ir viņš – šis cilvēks ar sirdi. Un, ja ir bail, tad grib darīt visu, lai spētu to izdarīt. Katram dejotājam būs pulsametri – vajadzēs kāpināt savu sirdsdarbību uzmaksimumu, bet citric idiot meditācijas stāvoklī, pazeminot sirdsdarbību. Skatītāji varēs redzēt uztraukumu, mieru vai stresu – viss būs redzams un caurskatāms! Un tas būs TIK FORŠI!!! 🙂

Atlase nebūs klātienē. Ja vēlies būt izrādē “SIRDS” atsūti savu sirds deju vai improvizāciju uz sirds.izrade@gmail.com + pievieno kādēļ Tu jūti, ka šis ir tas projekts kurā ir jābūt Tev. 

*Izrāde būs par Sirdi, tās fizioloģiju un dvēselisko aspektu. Runāsim par tās slodzi, dzimšanu un sajūtām. Jaunākie pērtījumi ir pierādījuši, ka Sirds spēj domāt, tajā ir neironi, kas sūta impulsus smadzenēm. Kādā grāmatā ir teikts, ka sirds ir dvēseles centrs – es domāju līdzīgi! Izrāde nav par mīlestību starp diviem cilvēkiem, bet par mums, katru no mums, kam ir sidrs. Par mīlestību uz sevi un savas sirds iemīlēšanu.

Video iesūtīt līdz 14.04, 23.59

Sirsnībā, 

Linda Lejiņa-Grebina